Latvijas Republikas Izglītības likums (spēkā esošs no 1999.06.01.) definē neformālo izglītību kā "ārpus formālās izglītības organizētām interesēm un pieprasījumam atbilstošu izglītojošu darbību". Praktiski jaunatnes neformālā izglītība ir - jebkura ārpus formālās izglītības organizēta jauniešus izglītojoša darbība, kas papildina formālajā izglītībā iegūtās zināšanas ar prasmēm, iemaņām un praktisku pieredzi, kas nepieciešama ikvienam sociāli un ekonomiski aktīvam cilvēkam.

Jaunatnes neformālā izglītība ir balstīta uz interaktīvu mācīšanos - darot to, kas patīk un kas ir interesants katram jaunietim individuāli un kopumā. Galvenais mērķis ir jauniešu personības attīstības veicināšana, atbalstīšana un kopīgas sabiedrības vērtību sistēmas attīstīšana. 

Vietas, kur jaunieši var iesaistīties neformālās izglītības aktivitātēs, ir dažādas, un svarīgi atzīmēt to, ka tās ir pieejamas ikvienam, tajā skaitā arī sociālās atstumtības un riska grupas jauniešiem, piemēram, jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Tomēr pats pamats jaunatnes neformālajai izglītībai ir jaunatnes organizācijas un jaunatnes iniciatīvu centri, kur ikdienā notiek praktisks darbs ar jauniešiem.

Izplatītākās jaunatnes neformālās izglītības aktivitātes ir dažādas nometnes, semināri, konferences, kā arī citu pasākumu organizēšana, projektu rakstīšana un īstenošana, vietējas un starptautiskas pieredzes apmaiņas, brīvprātīgais darbs u.c. Visu minēto pasākumu būtība ir tāda, ka tos brīvprātīgi iniciē, plāno un īsteno paši jaunieši par tematiem, kas tiem pašiem ir aizraujoši un svarīgi.

Neformālā izglītība ir:

• Organizēts un mērķtiecīgs process;
• Brīvprātīga līdzdalība;
• Mācīšanās no pieredzes un pieredzes apmaiņa;
• Darbs grupā, iesaistot ikvienu dalībnieku;
• Orientēta gan uz ikvienu individuāli, gan uz kolektīvu;
• Spēja pielāgoties;
• Pieejama ikvienam ...