Radošās ekonomikas būtība ir atrast ko jaunu, darīt ko atšķirīgu, ko tādu, ko pasaule vēl nav piedzīvojusi. Jaunrades rezultātā tiek atklātas jaunas zināšanas, radītas jaunas tehnoloģijas, jauni produkti un pakalpojumi, veikta situācijas analīze vēl nebijušā veidā. Saskaņā ar Hariju Hillmanu Šartranu (Harry A. Hillman Chartrand), Kanādas kultūrekonomistu un publicistu, radošās ekonomikas pamatideja ir nevis zināt, kā labāk paveikt uzdevumu, bet prast izvērtēt, ko vispār ir vērts darīt [6.].

Mūsdienās uzņēmumu darbiniekiem ikdienā jāveic daudzi kompleksi stratēģiski un taktiski uzdevumi, kuru risināšanai nepieciešams liels darba apjoms ar ļoti daudzveidīgu saturu, savukārt tam nepieciešama arvien pieaugoša sociālā un tehnoloģiskā izdoma. Kognitīvajām jeb prāta spējām, ko prasa biznesa procesu analīze un stratēģiju veidošana, mūsdienās jābūt daudz intensīvākām nekā kaut vai pirms 10 gadiem. Aktuālā ekonomikas periodikā bieži vien lasāms daudzu lielu firmu vadošo speciālistu viedoklis, ka biznesa automatizācija jau ir sasniegusi griestus un ar klasiskajām metodēm tālāku produktivitātes palielinājumu vairs nevar panākt. Tāpēc biznesa attīstībā arvien lielāka nozīme ir inovatīvām idejām un radošai jaunradei, un uzņēmumos daudzu svarīgu lēmumu pieņemšanas faktiskā gaita ļoti līdzinās pieejai, ko radošu ideju ģenerēšanai izmanto tā saucamajās prāta vētrās. Dānijas zinātnieki pat ir veikuši aprēķinus, ka lai izdomātu pāris projektu (tostarp biznesa projektu) un lai viens no tiem izdotos, ir vajadzīgs apmēram 3000 ideju [3.].

Modernais bizness organizējas līdzīgi tam, kā darbojas radošs kolektīvs (teātra trupa, filmu uzņemšanas grupa, mākslas projekts u.c.), un projektu specifika jau ir stabili iekarojusi pozīcijas mūsdienu ekonomikā. Tendence – ārpakalpojumu pirkšana, īslaicīgas kompānijas, projektu vadības ražotāja modelis, just-in-time komandas – arvien biežāk kļūst par veidu, kā visā pasaulē tiek veidots bizness. Arī dažādu līmeņu nākotnes plānu izstrādāšanā pēdējos gados tiek lietoti nevis mākslas, bet zinātnes paņēmieni, un visai strikto klasisko vadības sapulces metodi jau visai bieži izkonkurē daudz brīvākās un pat haotiskākās future search un open space technology metodes.

Radošā ekonomika ir būtiski mainījusi arī izpratni par valstu konkurētspēju un to attīstības potenciāliem. Līdz šim tik nozīmīgo dabas resursu nozīme valstu attīstībā ir ievērojami mazinājusies zināšanu un jaunrades priekšā. Radošās ekonomikas pamatā ir informācijas apkopošana, izpētes un jaunrades procesi. Intelektuālās un kreatīvās idejas, kas tiek dažādi iepakotas un izplatītas dažādos formātos un dažādos informācijas kanālos ir radošās ekonomikas jaunais kapitāls un daudzviet arī galvenais nāciju bagātības un ietekmes avots (raksturīgs piemērs ir Japāna un tās radošā potenciāla nozīme valsts ekonomiskajā uzplaukumā).

Viens no svarīgākajiem radošās ekonomikas attīstības priekšnoteikumiem ir radošums. Kas ir radošums jeb kreativitāte? Latvijas Valsts Kultūrpolitikas vadlīnijās 2006.–2015. gadam Nacionāla valsts radošums ir definēts kā "iedzimta un izkopta indivīda īpašība jeb spēja radīt jaunas, oriģinālas nozīmes un tēlus, īpaša domāšanas un ieražu kombinācija, turklāt tā attiecināma ne tikai uz jaunu mākslas priekšmetu vai stilu radīšanu, bet arī uz intelektuālo darbību jebkurā iespējamā jomā” [2.]. Radošuma rezultāts ir idejas, produkti vai risinājumi, ko novērtē kā oriģinālus, kā jauninājumus (inovācijas) un atbilstoši vai potenciāli lietderīgus attiecīgajā situācijā. Radošumu var kultivēt (attīstīt, izkopt) gan indivīds, gan sabiedrība.

Zinātne un māksla tiek uzskatītas par jaunās radošās ekonomikas pamatu, par visbagātākajiem avotiem radošās ekonomikas īstenošanā. Ja zinātnes produkti (tādi kā programmēšana utt.) pēdējās desmitgades laikā ir pilnībā atzīti, tad mākslas produktu sasniegumi kā nozīmīgi radošās ekonomikas rezultāti sākti uzskatīt tikai pavisam nesen, un dizains, mode, reklāma, kino un citas jomas tikai nesen ieguva būtisku jaunās ekonomikas sastāvdaļas – radošo industriju – statusu.

Ziņa pārpublicēta. Visa ziņa pieejama ŠEIT.

Papildus par radošo ekonomiku/industriju var apskatīt ŠEIT.