Kāpēc NVO?

Visbiežāk NVO rodas, lai apmierinātu kādu sabiedrības vajadzību, kuru nerisina ne valsts, ne pašvaldība, ne bizness. NVO sniedz cilvēkiem iespējas uzlabot savu un citu sabiedrības locekļu dzīves kvalitāti, profesionāli pašapliecināties un augt personībām.
Savukārt jauniešiem nevalstiskās organizācijas dod iespēju iegūt savu pirmo darba pieredzi, iesaistoties brīvprātīgo darbā.

Kas ir nevalstiskais jeb trešais sektors? NVO ieguldījums.

Trešais jeb nevalstiskais sektors ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju un neformālo grupu kopums, kas pastāv līdzās valsts un biznesa sektoriem. NVO sektora loma tautsaimniecības attīstībā - NVO papildina valsts pārvaldi ar dažādu valsts pārvaldes uzdevumu deleģējumu un konkrētu projektu īstenošanu, piemēram, sociālo pakalpojumu nodrošināšanu, jo īpaši veselības, izglītības, sporta, sociālajā un vides jomā, arī darbojoties brīvprātīgi (izmanto brīvprātīgo darbu mērķu realizācijā) un pilsoniski (risinot pilsoniskās sabiedrības attīstības jautājumus). NVO nodarbina darbiniekus, maksā nodokļus, kā arī piesaista ārvalstu līdzekļus sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanai.

NVO ir liela nozīme politikas formulēšanas, izskaidrošanas, īstenošanas un vērtēšanas procesos. Tās darbojas kā papildus informācijas avots un pirmais brīdinātājs par politikas potenciālajiem riskiem vai neveiksmēm. NVO un valsts iestāžu (institūciju) cieša sadarbība ļauj strādāt profesionālāk, nodrošinot konsultācijas ar sabiedrību un formulējot politiku tai saprotamākā izteiksmes formā.

No sabiedrības puses NVO darbojas kā sabiedrības attieksmes nesējs par konkrēto jautājumu. NVO spēj precīzāk sniegt skatījumu uz konkrētāko jautājumu un sniegt eksperta viedokli, tādējādi nodrošinot valstij labāko risinājumu, vienlaikus veicinot arī sabiedrības uzticēšanos valdībai un tās lēmumu likumībai.

Savukārt no valsts puses NVO ir spēcīgs valsts pārvaldes sadarbības partneris. Latvijas normatīvie akti paredz sabiedrības līdzdalību centrālajā valsts pārvaldē, līdzdarbojoties dažādās darba grupās, padomēs, konsultatīvās struktūrās, kā arī sniedzot atzinumus un priekšlikumus pēc institūcijas amatpersonu iniciatīvas. Latvijas NVO var ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu ES, piedaloties Latvijas nacionālo pozīciju izstrādē attiecīgo ministriju ietvaros. Prakse pierāda, ka NVO iesaistīšana ministrijām palīdz sekmīgāk strādāt šo pozīciju sagatavošanā.

Pastāv divi nevalstisko organizāciju veidi - biedrības un nodibinājumi. Ne vienā, ne otrā gadījumā, mērķiem nav peļņas gūšanas rakstura.
Biedrība ir brīvprātīgu personu apvienība, kas darbojas, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi. Tātad tā ir biedru organizācija, kurā apvienojas personas uz biedrošanās principa pamata.
Savukārt nodibinājums ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai. Nodibinājumā nav biedru. Tam var būt viens vai vairāki dibinātāji, kuru dibinātāja statuss saglabājas uz mūžu. Nodibinājuma nosaukumā jāietver vārds fonds vai nodibinājums. 

Kas ir nevalstiskās organizācijas Latvijā?

Latvijā ir divi nevalstisko organizāciju veidi - biedrības un nodibinājumi. Līdz 2004. gada 30. aprīlim nevalstiskā sektora darbību Latvijā regulēja Likums par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām, bet 2004. gada 1. maijā spēkā stājās Likums par biedrībām un nodibinājumiem un Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums. Saskaņā ar to līdz 2006. gada 2. janvārim pilnīgi visas sabiedriskās organizācijas un to apvienības Latvijā bija jāpārreģistrē Uzņēmumu reģistrā par biedrībām vai nodibinājumiem. Jaunā normatīvā bāze nodrošina sektora tiesisko sakārtošanu un tā darbības uzlabošanu.

 

Biedrību un nodibinājumu darbību regulē:

Likums par biedrībām un nodibinājumiem
Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums (no 01.05.2004.)
Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā (no 24.02.2010.)

 

NVO sabiedriskā labuma statuss

Gan biedrības gan nodibinājumi var saņemt sabiedriskā labuma statusu. 2004.gada 1.oktobrī stājās spēkā Sabiedriskā labumu organizāciju likums, kura mērķis ir veicināt biedrību un nodibinājumu, kā arī reliģisko organizāciju sabiedriskā labuma darbību.

Sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai tās daļai, īpaši, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu.

Sabiedriskā labuma organizāciju likums nosaka arī sabiedriskā labuma statusa piešķiršanas un atņemšanas kārtību. Par sabiedriskā labuma organizācijas statusu vairāk uzziniet: http://www.fm.gov.lv/?lat/sls/

 

Tiesiskais regulējums

NVO tiesisko darbību atbilstoši to iedalījumam papildus vispārējiem tiesību aktiem un iekšējiem tiesiskajiem normatīvajiem aktiem regulē:

Speciālie likumi:
Likums par biedrībām un nodibinājumiem
Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums
Sabiedriskā labuma organizāciju likums

Speciālie Ministru Kabineta noteikumi:
Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumi Nr.808
„Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem”
Ministru kabineta 2005.gada 4.janvāra noteiku­mi Nr.11
„Noteikumi par sabiedriskā labuma organizāciju administratīvajiem izdevumiem”
Ministru kabineta 2005.gada 18.janvāra noteikumi Nr.52
„Noteikumi par biedrības vai nodibinājuma iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapas paraugu”

Kā arī vispārējie normatīvie akti:
Latvijas Republikas Satversme
Likums „Par nodokļiem un nodevām”
Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
Likums „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”
Civilprocesa likums
Valsts statistikas likums
Likums „Par grāmatvedību”

NVO kā jebkurai juridiskai personai jāsniedz informācija:
Uzņemumu reģistrā (UR),

Valsts ieņēmumu dienestā (VID),
ja NVO ir Sabiedriskā labuma statuss,
tad Finanšu ministrijas Sabiedriskā Labuma reģistrā (SLOR).

 

NVO politika

Politikas plānošanas process un tā rezultātā tapušie politikas plānošanas dokumenti ir kompass politiķiem, ierēdņiem, NVO un ikvienam Latvijas iedzīvotājam un nosaka Latvijas galvenos attīstības virzienus, parāda valsts un sabiedrības svarīgākos uzdevumus attiecīgā laika periodā.

Saskaņā ar šiem politikas vadlīniju dokumentiem tiek gatavoti politikas plānošanas dokumenti – politikas pamatnostādnes un programmas, rīcības plāni, informatīvie ziņojumi.

Svarīgākie no tiem, kuros ir minēta arī NVO loma, ir:
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam,
Nacionālais attīstības plāns,
Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013.gadam,
Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdības deklarācija,
NVO un MK sadarbības Memorands.

"Likums par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām".

Likums par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām:
Var dibināt 10 vai vairākas, 18 gadu vecumu sasniegušas, personas. Par sabiedriskās organizācijas biedru var būt jebkura 16 gadu vecumu sasniegusi persona, kura sabiedriskajā organizācijā ir iestājusies individuāli, ievērojot statūtu noteikumus.

Izšķir nosaukumus - sabiedriskās organizācijas un fondi. Nav noteikts par brīvprātīgā darba veikšanu organizācijās. Nav noteikta organizatoriskā struktūra (valde tiek atpazīta kā lēmējinstitūcija). Regulē politisko organizāciju un arī sporta organizāciju darbību.

Likums par biedrībām un nodibinājumiem:
NVO var dibināt ne mazāk par divām personām. Nav noteikts biedru vecums. Sabiedriskās organizācijas sauc par biedrībām. Nodibinājuma nosaukumā jāietver vārds nodibinājums vai fonds. Brīvprātīgais darbs. Nosaka organizatorisko struktūru, kur valde tiek atpazīta kā vēlēta izpildinstitūcija. Neregulē politisko, sporta organizāciju darbību.

Vai reliģiskā organizācija ir biedrība vai nodibinājums?
Reliģiskā organizācija nav biedrība vai nodibinājums un tās darbību nosaka atsevišķs likums. "Biedrību un nodibinājumu likuma" 2. pants nosaka, ka "Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura" un "Nodibinājums, arī fonds, ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura".
Savukārt reliģisko organizāciju darbību nosaka "Reliģisko organizāciju likums", kura 3. pantā teikts, ka "Reliģiskās organizācijas ir šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās draudzes, reliģiskās savienības (baznīcas) un diecēzes".

Politisko, reliģisko organizāciju un arodbiedrību tiesiskais regulējums
Politiskās organizācijas līdz 2004. gada 1. maijam regulēja "Likums par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām", jo saskaņā ar "Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likuma" 15. p. 1. d. politiskajām organizācijām bija jāizstrādā un jāiesniedz Saeimai likumprojekts par politiskajām partijām un grozījumi citos likumos līdz 2004. gada 1. aprīlim.
Politisko organizāciju finansēšanu regulē "Politisko organizāciju finansēšanas likums", kas ir spēkā kopš 1995. gada 2. augusta.
Arodbiedrības regulē "Likums par arodbiedrībām", kas ir spēkā kopš 1991. gada 2. janvāra. Latvijas Republikas arodbiedrības ir neatkarīgas sabiedriskas organizācijas, kas pauž, pārstāv un aizstāv savu biedru darba un citas sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par arodbiedrībām", citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem un Latvijas Republikas arodbiedrību statūtiem, kā arī ievērojot principus un normas, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskajos paktos un konvencijās.

---

Informācijas avots: www.nvo.lv un dažādi informatīvie avoti un likumi