Likumdevējs šajā likumā nosaka, ka sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz:

• labdarību;
  
• cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību;
  
• pilsoniskas sabiedrības attīstību;
  
• izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu;
  
• slimību profilaksi;
  
• sporta atbalstīšanu;
  
• vides aizsardzību;
  
• palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās;
  
• sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu.

Sabiedriskā labuma organizāciju likums nosaka prasības pretendentiem sabiedriskā labuma organizācijas statusa iegūšanai, t.i.:

• biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība un šī organizācija veic sabiedriskā labuma darbību;
  
• biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai nav nodokļu parādu.

Sabiedriskā labuma organizāciju likums nosaka arī sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanas un atņemšanas kārtību. Valsts ieņēmumu dienests piešķir biedrībām un nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm sabiedriskā labuma organizācijas statusu.

Sabiedriskā labuma komisijas nolikums paredz arī iespēju attiecīgās organizācijas pārstāvim piedalīties komisijas sēdē, kurā ir paredzēts izskatīt jautājumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu vai atteikumu piešķirt sabiedriskā labumu organizācijas statusu konkrētajai organizācijai, ja tas vismaz trīs dienas pirms paredzētās sēdes ir pieteicies Valsts ieņēmumu dienestā.

Pirms sabiedriskā labuma organizācijas statusa pieprasīšanas un dokumentu iesniegšanas vēlams uzmanīgi iepazīties ar sabiedriskā labuma organizācijas statusu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī rūpīgi izvērtēt organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma organizāciju likuma prasībām.

Vairāk informācijas www.vid.gov.lv