Mēs nereti domājam, ka bērniem un pusaudžiem ir jāklausa mūs uz vārda, bet par pašsaprotamu pieņemam faktu, ka uz pieaugušajiem tas pārāk nedarbojas. Pieaugušajiem mēs sabiedrībā izvirzām skaidrus noteikumus un skaidras sekas par to pārkāpšanu. Atbilde disciplīnas problēmu risinājumam ir mūsu acu priekšā – bērniem ir jāizvirza skaidras prasības un jāpiemēro noteiktas sekas par noteikumu pārkāpšanu. Mums ir jābūt paredzamiem.
Skolēnu uzvedības disciplīnas jautājums skolā ir gana grūts un interesants. Atceros, kāda skolas direktora stāstīto: „Atnāk pie manis skolēna mamma un saka – es ar viņu netieku galā, viņš mani neklausa, tāpēc jums pašiem jātiek ar viņu galā”. Mācību stundas laikā skolotājiem ir jātiek galā ar daudz lielāku skolēnu skaitu un tas bieži ir pamatīgs izaicinājums. Skolēnu kārtības noteikumu pārkāpumu problēmas nereti ir „strīdus ābols” starp pedagogiem, kā arī vecākiem. Klases audzinātāja uzskata, ka problēma jārisina katrā mācību stundā uz vietas, bet priekšmetu skolotājas reizēm uzskata, ka klases audzinātājai būtu jāsakārto savas klases skolēnu uzvedības problēmas. Kad rodas grūtības, tad „strīdus ābols” tiek pasviests vecākiem, skolas administrācijai, psihologam vai sociālajam pedagogam. Nav svarīgi kam šo situāciju mēs piespēlējam izmisuma brīdī, bet svarīgi, lai tā vietā mēs risinātu šo problēmu visi kopā. Katram savā darba vietā ir jāizdara noteikts uzdevumu kopums. Visu rīcībai ir jābūt saskaņotai un savstarpēji papildinošai. Skolēnu kārtības noteikumu pārkāpumi skolā ir dabisks skolēnu uzvedības kopums un, lai šo uzvedību koriģētu ir nepieciešama gudra un visiem skaidra rīcības shēma. Esmu pētījis skolēnu kārtības noteikumu pārkāpumu cēloņus, izplatību un pārkāpumu novēršanas veidus vairākus gadus, jo Latvijā diezgan bieži psihologi tiek iesaistīti pārkāpumu novēršanā un daļu no aktivātēm veido, līdzīgas aktivitātes, kuras izmantoju savā darbā arī pats.
Autors: Mg.Psych. Sandis K. Dūšelis
|