Galvenie | Mans profils | Reģistrācija | Iziet | Ienākt | RSS        Ceturtdiena, 2017-Augusts-17, 19:42

Izvēlne
Jaunumi
Par projektiem
Par NVO darbību
Par mūžizglītību
Par brīvprātīgo darbu
Par jauniešu projektiem
Par sadarbības iespējām
Par labdarību
Par ziedojumiem un dāvinājumiem
Par sponsorēšanu
Statistika

Onlainā kopā: 1
Viesu: 1
Lietotāju: 0
Sociālas vietnes

Raksti par NVO darbību

Galvenie » Raksti » Par NVO darbību

Galvenie juridiskie un tiesiskie aspekti NVO darbībai
Ir teiciens - Likuma nezināšana neattaisno tā neievērošanu.
Tomēr, vai zinājāt, ka tas ir atrunāts arī likumā?
Likumu un Ministru kabineta noteikumu nezināšana neatbrīvo no atbildības.
 
Galvenie juridiskie aspekti, darbojoties nevalstiskajā organizācijā.
 
Nevalstisko organizāciju darbību regulē Biedrību un nodibinājumu likums, Sabiedriskā labuma organizāciju likums, saistošie ‘nodokļu’ likumi – „Par uzņēmumu ienākumu nodokli”, „Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”, „Par nekustamā īpašuma nodokli”, - likums „Par grāmatvedību”, likums „Par arhīviem”, „Krimināllikums”, „Darba likums” u.c.
 
Biedrība – brīvprātīga personu apvienība, kas dibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura.
 
Nodibinājums arī fonds - mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura.
 
Biedrību un nodibinājumu likums regulē un skaidri nosaka kārtību, kādā biedrības un nodibinājumi dibināmi, valdes un biedru pienākumus un atbildības, nosaka pieļaujamo organizāciju struktūru – pārvaldes institūcijas, kā arī biedrības un nodibinājumu likvidācijas un reorganizācijas kārtību. Par izmaiņām Biedrību un nodibinājumu reģistrā ierakstāmajās ziņās (izmaiņas valdē, statūtos, juridiskajā adresē, nosaukumā, likvidācijā) 14 dienu laikā ir jāpaziņo Uzņēmumu reģistram. Organizācijām katru gadu ir jāiesniedz gada pārskats Valsts ieņēmumu dienestam un Uzņēmumu reģistram ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 31.martam.
 
Tiesības
 
Biedrību un nodibinājumu likums paredz tiesības:
- veikt papilddarbības veidā saimniecisko darbību,
- piesaistīt brīvprātīgos un segt brīvprātīgā darba rezultātā radušos izdevumus,
- veikt publisko darbību (izplatīt informāciju, veidot savus preses izdevumus, organizēt sapulces,
gājienus, aizstāvēt savas intereses tiesā utml.).
 
Statūti
 
Likums paredz organizāciju statūtus par biedrību un nodibinājumu pamatdokumentu. Statūtos organizācijai jāparedz papildu vispārējām likuma prasībām noteikumi, kuri ir būtiski ikdienas darbības efektīvai norisei. Statūtiem jābūt skaidri noteiktiem, viennozīmīgiem un izsmeļošiem. Svarīga statūtos ir organizācijas mērķa formulēšana, kas īpaši būtiska sabiedriskā labuma organizācijām.
 
Biedru sapulce
 
Biedrības augstākā pārvaldes institūcija ir biedru sapulce. Likums nosaka biedru kopsapulces sasaukšanas kārtības nepieciešamību, kas jāatrunā statūtos, tās norises reglamentu, lēmumu pieņemšanas kārtību un protokola nepieciešamību.
 
Valde
 
Valde biedrībā ir izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv biedrību. Valdē var būt viens vai vairāki locekļi. Valde pārzina un vada biedrības lietas, organizē grāmatvedības uzskaiti un citus pienākumus saskaņā ar statūtos noteikto kompetenci. Visiem valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības, kuras nevar nodot trešajām personām. Valdes locekļiem var noteikt atlīdzību par darbu valdē, bet tas ir jāparedz statūtos. Valdes un citu organizācijas institūciju locekļi ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti biedrībai viņu vainas dēļ.
 
Biedri
 
Likums paredz biedrībām izstrādāt procedūras, kādā norit biedru uzņemšana, izslēgšana, biedru naudas iekasēšana utml. Likums paredz biedriem tiesības līdzdarboties organizācijas pārvaldē un organizācijas statūtos paredz atrunāt biedru pienākumus. Biedrībai ir jāved savs biedru reģistrs, kurā norādīts katra biedra vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adreses (juridiskajām personām – nosaukums un adrese), kā arī citas ziņas, ja nepieciešams. Katram biedram ir vienlīdzīgas tiesības lēmumu pieņemšanā - viena balss kopsapulcē jeb biedru sapulcē.

Sabiedriskā labuma statuss
 
Sabiedriskā labuma darbība ir biedrības, nodibinājuma vai reliģiskas organizācijas darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai. Lai organizācijas, kuras darbojas sabiedrības labā, varētu nodrošināt likumos noteiktos nodokļu atvieglojumus ziedotājiem, tai ir jāiegūst sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ko piešķir Finanšu ministrija uz koleģiāla institūcijas pie Finanšu ministrijas – Sabiedriskā labuma komisijas – atzinuma pamata.
 
Sabiedriskā labuma darbība ir darbība, kas tiek veikta kādā no sekojošām darbības jomām:
- palīdzība sociāli mazaizsargātām personu grupām un maznodrošinātām personām,
- izglītība,
- zinātne,
- kultūra,
- vides aizsardzība,
- atbalsts sportam,
- veselības aprūpe, veselības veicināšana un slimību profilakse,
neatliekamā medicīniskā palīdzība katastrofās un ārkārtas
situācijās cietušajiem (veselības aizsardzība),
- cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzība.
 
Ziedojums
 
Ziedojums ir manta vai finansiālie līdzekļi, kurus persona bez atlīdzības, pamatojoties uz līgumu, nodod sabiedriskā labuma organizācijai statūtos noteikto mērķu sasniegšanai bez pretpienākuma veikt darbības, kurām ir atlīdzības raksturs.
 
Sponsorēšana
 
Sponsorēšana ir savstarpēji izdevīgs darījums starp organizāciju, kas saņem ziedojumu, un uzņēmumu, kas sniedz atbalstu konkrētai organizācijai no mārketinga vai reklāmas izdevumu budžeta. Sponsorēšanas rezultātā uzņēmums iegūst reklāmu un par to nav piemērojami nodokļu atvieglojumi ziedotājam.
 
Ziedojumus var nodalīt mērķziedojumos un vispārējos ziedojumos.
 
Mērķziedojums ir ziedojums ar noteiktu mērķi, kas izlietojams tikai līgumā paredzētajiem mērķiem. Mērķziedojumam jāatbilst sabiedriskā labuma mērķim, pretējā gadījumā to nevar uzskatīt par ziedojumu un par to saņemt nodokļu atvieglojumus.
 
Savukārt vispārējais ziedojums ir ziedojums, kura mērķi līgumā nav noteikti un tas jāizlieto organizācijas statūtos norādītajiem mērķiem. Ziedojumus nedrīkst izlietot, lai segtu zaudējumus, kuri radušies organizācijas saimnieciskās darbības rezultātā.
 
GRĀMATVEDĪBA
 
Grāmatvedības kārtošana nevalstiskajās organizācijās ir viena no funkcijām organizācijas vadībā kuru ir jānodrošina valdei. Kā minēts Biedrību un nodibinājumu likumā, tad „Valde organizē biedrības grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar normatīvajiem aktiem un veic citus pienākumus, saskaņā ar statūtos noteikto kompetenci”.
 
Grāmatvedības funkcija nevalstiskajā organizācijā ir:
- Likuma prasību ievērošanas mehānisms,
- Daļa no organizācijas iekšējās kontroles,
- Organizācijas vadības palīgrīks,
- Informācijas avots ārējiem lietotājiem.
Biedrību un nodibinājumu grāmatvedības procesu regulē arī likums „Par grāmatvedību”. Šajā likumā ir noteikti divi iespējamie grāmatvedības kārtošanas mehānismi: vai nu grāmatvedības funkciju veic patstāvīgs dienests organizācijā, vai arī tiek izmantoti grāmatvedības uzņēmumu vai citu uzņēmumu pakalpojumi, slēdzot attiecīgu līgumu.
 
Galvenais grāmatvedības mērķis nevalstiskai organizācijai – lietderīga un efektīva resursu izmantošana organizācijas mērķu īstenošanai (value for money). Lai mērķi īstenotu, ikdienas lēmumus par resursu piesaisti/izmantošanu ir jābalsta aktuālā informācijā, ieskaitot finanšu datus, ko sniedz grāmatvedība.
 
Kontroles sistēmas pamatpunkti grāmatvedībā
 
Pamat atskaites organizācijas darbības monitoringam:
- ikmēneša bilance,
- peļņas un zaudējumu aprēķins,
- fondu izmantošanas plūsma.
 
Organizācijas vadībai ir nepieciešams kopējs organizācijas darbības attēlojums ikmēneša griezumā, savukārt ārējiem lietotājiem - gada griezumā.
Šajā apkopojumā jābūt atspoguļotiem datiem par:
- Organizācijas vispārējo finanšu stāvokli (bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins),
- Fondu piesaistīšanu un izmantošanu (ziedojumu un dāvinājumu pārskata kopsavilkums),
- Detalizēts ieņēmumu un izdevumu, kā arī fondu plūsmas pārskats.
 
Nodokļi
Saskaņā ar likumu „Par uzņēmumu ienākumu nodokli”, biedrības un nodibinājumi, ja to dibināšanas atklāts vai slēpts mērķis nav peļņas vai kapitāla pieauguma gūšana to biedriem, ienākuma nodokli nemaksā. Savukārt, ja organizācijas saimnieciskās darbības ieņēmumu apjoms gada laikā sasniedz 10 000 latu atzīmi, tad organizācija kļūst par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju.
 
Organizācijas vadītāja atbildība
Organizācijas vadītājs tiek saukts pie atbildības likumos paredzētajā kārtībā, ja pieļāvis:
- Likuma „Par grāmatvedību” un citu grāmatvedības normatīvo aktu pārkāpumus,
- Grāmatvedības datu ļaunprātīgu sagrozīšanu,
- Noteikto pārskatu neiesniegšanu,
- Grāmatvedības dokumentu nozaudēšanu.
 
NVO resursu lapa
 
NVO resursu lapa - Latvijas pilsoniskās alianses mājas lapa www.nvo.lv, kur atrast daudz un dažādas noderīgas informācijas nevalstisko organizāciju darbībai.
NVO portfelis

Aprakstā izmantota informācija no rokasgrāmatas: NVO juridiskie aspekti, grāmatvedība un lietvedība. Autors: NVO Institūts, 2006. Rokasgrāmata ar praktiskiem padomiem veltīta - likumdošanai, grāmatvedības un lietvedības aspektiem, Latvijas nevalstisko organizāciju darbības pamatjautājumiem.
Rokasgrāmatu var atrast šeit: http://www.nvo.lv/recourse.php?lang=lv&id=144.


Avots: http://www.nvo.lv
Kategorija: Par NVO darbību | Pievienoja: 101ideja (2010-Decembris-24)
Skatījumu skaits: 2844 | Atslēgvārdi: tiesības, juridiskie aspekti, biedrība, sabiedriska organizācija, grāmatvediskie aspekti, NVO
Meklēšana
Ieejas forma

Noderīgas vietnes
  • STOPIŅU NOVADS

  • Stopiņu-Salaspils Partnerība

  • Latvijas Lauku Forums

  • Valsts Lauku Tīkls

  • Lauku Atbalsta Dienests

  • European Network for Rural Development

  • Latvijas Pilsoniskā Alianse

  • biedrība SOCINTEGRA

  • VOLVO Truck Latvia
  • LabieDarbi.lv


  • biedrība TREPES


  • Jaunatne darbībā

  • biedrība ESI LABS


  • ESfinanses.LV

  • Rīgas Plānošanas reģions

  • Sabiedrības Integrācijas Fonds

  • Copyright by BUMMS © 2017